Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»
@AndrisKulbergs

Latvijas Republikas Ministru prezidents Prime Minister of the Republic of Latvia

 Riga, Latvia
apvienotaissaraksts.lv
Joined May 2011
2,299 Photos and videos
Uzruna manā nominācijā par ministru prezidenta kandidātu no @Apvienotais_ Vēlos teikt paldies Apvienotā saraksta kolēģiem un domubiedriem par man uzticēto godu kandidēt Ministru prezidenta amatam. Jā, tas ir gods, bet vēl vairāk ā€“ atbildÄ«ba un izaicinājums. AtbildÄ«ba par valsti. Par tās droŔību un nākotni. Pirms četriem gadiem, ienākot Latvijas politikā, definēju sev mērÄ·i ā€“ strādāt valsts labā pēc labākās sirdsapziņas. Strādāt tā, lai mani bērni ar lepnumu varētu teikt ā€“ mans tētis ir Andris Kulbergs. Un viņŔ ir Saeimas deputāts. Pirms četriem gadiem es vēl biju ideālists, jo nezināju par politiku to, ko zinu Å”odien. Es joprojām esmu ideālists. Esmu pārliecināts, ka Latvijas politikas pirmajās rindās Å”odien jābÅ«t cilvēkiem, kas ir gatavi vārda tieŔā nozÄ«mē cÄ«nÄ«ties par savu valsti. Jā, arÄ« daudz un ļoti daudz strādāt, nevis nodarboties ar tukÅ”muldÄ“Å”anu, intrigu vÄ«Å”anu un paÅ”labuma meklÄ“Å”anu. TieÅ”i Å”odien, ņemot vērā Latvijas iekÅ”politisko situāciju, kā arÄ« Ä£eopolitisko situāciju pasaulē, ir jāatzÄ«st, ka cīņai par mÅ«su valsti jābÅ«t skaudrai un principiālai. Ir jāpieņem bezkompromisu lēmumi par droÅ”u un pārtikuÅ”u Latviju. Tagad un nākotnē. Man jautā, vai uzņemÅ”os atbildÄ«bu, ja Å”obrÄ«d, Å”ajā politiskajā situācijā, bÅ«s jāuzņemas premjera amata pienākumi? Å odien stāvÄ“Å”ana malā ir lÄ«dzvērtÄ«ga vienaldzÄ«bai pret savas valsts nākotni. Å odien nav laiks vērot notikumus no malas vai cerēt, ka problēmas atrisināsies paÅ”as no sevis. Tāpēc esmu pārliecināts, ka Å”is ir brÄ«dis, kad jāuzņemas atbildÄ«ba, nevis jānoraugās, kā valsts arvien dziļāk grimst neizlēmÄ«bā un stagnācijā. MÅ«su valsts Å”obrÄ«d ir tik ievainojama kā nekad. Tehniska valdÄ«ba vai valdÄ«ba, kura tikai formāli eksistē lÄ«dz Saeimas vēlÄ“Å”anām, mums nav pieņemams redzējums. IzlēmÄ«gi lēmumi jāpieņem jau Å”odien. AizgājusÄ« valdÄ«ba ir turējusies uz satrunējuÅ”iem pamatiem ā€“ bez iekŔējās sadarbÄ«bas, bez sabiedrÄ«bas atbalsta, bez sadarbÄ«bas ar visiem politiskajiem spēkiem. Izmainot vienu elementu, tā sabruka kā kārÅ”u namiņŔ. Å Ä«s ir sekas ilgstoÅ”ai arogancei. Pateicoties bezatbildÄ«gai dzÄ«voÅ”anai uz parāda, jau nākamajā gadā var trÅ«kt lÄ«dzekļu Latvijas droŔības un aizsardzÄ«bas nodroÅ”ināŔanai. Rezerves ir izsmeltas. Valstij nav lÄ«dzekļu, lai grÅ«tos laikos atbalstÄ«tu savus iedzÄ«votājus un uzņēmumus. Å odien mÅ«su galvenais uzdevums - novērst sÅ«ci valsts budžeta laivai, lai tā nenogrimst. Mums vairs nav termiņa ā€œrÄ«tā€. Mums ir termiņŔ ā€“ vakar! Tāpēc, ja mums bÅ«s jāuzņemas atbildÄ«ba tagad, nodroÅ”inot Latvijas politisko stabilitāti, esmu tam gatavs un ā€“ mēs rÄ«kosimies! Beigsim izŔķērdÄ«bu. Samazināsim prēmiju fondu valsts un valsts kapitālsabiedrÄ«bu darbiniekiem. Izvērtēsim ES fondu projektu iepirkumus, lai paātrinātu ES projektu uzsākÅ”anu, Ä«stenoÅ”anu un pabeigÅ”anu. Nepieļausim bezjēdzÄ«gus un koruptÄ«vus iepirkumus. Labāk kaut ko neÄ«stenosim un neapgÅ«sim, nekā turpināsim barot IT jomā izveidoto koruptÄ«vo karteli. Strādāsim Latvijas droŔībai. Pārņemot Ukrainas pieredzi, balstot valsts aizsardzÄ«bu zināŔanās, kas strādā Å”odien. Militārajai ražoÅ”anai jānotiek Latvijā. Atjaunosim uzticÄ«bu ar iekŔējiem un ārējiem partneriem. SvarÄ«gāko nozari jāvada profesionāliem un kompetentiem cilvēkiem. Tāpēc mÅ«su risinājums ir darbs. Strādājot rezultātam, nevis procesam. Savukārt rezultātus ilgtermiņā var nodroÅ”ināt mÅ«su pārliecÄ«ba, ka valsts droŔība sākas valsts ekonomikā. MÅ«su mērÄ·is ir trÄ«skārÅ”a droŔība. Militāra droŔība ar stipriem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem. Ekonomiskā droŔība ar spēcÄ«giem uzņēmumiem un darbavietām. Pilsoniskā droŔība valstÄ«, kurai cilvēki uzticas. Pirmkārt. MÅ«su absolÅ«ta prioritāte ir sistēmiska kārtÄ«bas ievieÅ”ana valsts finansēs. Pieliekot punktu izŔķērdÄ«bai, nesaimnieciskumam un nekompetencei, kādu esam pieredzējuÅ”i, piermēram, Rail Baltic projektā. Pilns un visaptveroÅ”s valsts finanÅ”u audits ā€“ pirmais darbs. Lai sakārtotu galveno valsts motoru ā€“ budžetu. Ir jāsaprot, kāpēc Å”is motors ik pa laikam grab, klab un negrib darboties. Ja Å”is darbs netiks izdarÄ«ts, tad valstÄ« pozitÄ«vu izmaiņu nebÅ«s. Ja auto ir caura bāka, tad vari liet degvielu , cik gribi, tā tik un tā lÄ«st ārā un auto uz priekÅ”u neiet. Otrkārt. Jaunu standartu ievieÅ”ana valsts pārvaldē. Valstij vajadzÄ«gi profesionāli un drosmÄ«gi ierēdņi, kas spēj uzņemties atbildÄ«bu par rezultātu, nevis baidās par savu amatu. Latvijas valsts nevar atļauties uzturēt milzÄ«gu un neefektÄ«vu valsts aparātu. Uzskatu, ka mēs varam kļūt par efektÄ«vākās valsts pārvaldes čempioniem Eiropā. Å odien to var panākt, valsts pārvaldē iedzÄ«vinot digitalizāciju un mākslÄ«go intelektu. Profesionāli, neizŔķiežot miljonus neveiksmÄ«gos digitalizācijas procesos. TreÅ”kārt. Valsts ekonomiskā izaugsme. Ir jāizbeidz Ŕī brīža tendence ā€œdalÄ«t, pārdalÄ«t un tērētā€! Mums jānokāpj no Eiropas fondu atkarÄ«bas. MÅ«su mērÄ·is: valstij ir japelna! Ir jāļauj pelnÄ«t uzņēmumiem. Uz izaugsmi vērsts privātais bizness nozÄ«mē lielākus nodokļus valsts budžetā. Valstij nav jāpelna uz uzņēmumu rēķina, tiem piespiežot maksāt augstu elektrÄ«bas nodokli vai traucējot uzņēmumiem strādāt, atkal un atkal izdomājot jaunus birokrātiskus ŔķērŔļus. Valsts ir uzņēmumiem, nevis uzņēmumi ā€“ valstij. Tāpēc jānodroÅ”ina maksimāls atbalsts uzņēmumiem. Nevis vārdos, bet reālos darbos. NodroÅ”inot ā€œsarkanā paklājaā€ principu eksportējoÅ”iem uzņēmumiem, aizsardzÄ«bas industrijai, reÄ£ionālajai uzņēmējdarbÄ«bai utt. Maksimāli atbalstot vietējos ražotājus, zemniekus ā€¦.. Jā, mēs neaizmirsÄ«sim arÄ« vietējo zemnieku, kura ikdiena ir konkurence ar kaimiņvalstu lētajiem dārzeņiem. VeselÄ«gs protekcionisms bÅ«s viena no mÅ«su prioritātēm. Valsts dominance /intervence/ ekonomikā ir jāizbeidz! Ceturtkārt. Valsts kapitālsabiedrÄ«bu reforma, izveidojot Latvijas AttÄ«stÄ«bas fondu, pārņemot visu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bu. Tādejādi kapitālsabiedrÄ«bas atraujot no valsts un politiskās ietekmes. Fonda mērÄ·is ir veidot Latvijas droŔības spilvenu nākamajām paaudzēm. Ir jāizbeidz absurdā situācija, kad valsts, ar atseviŔķu kapitālsabiedrÄ«bu ā€œrokāmā€, faktiski apzog savus iedzÄ«votājus. Å odien vairāku milzÄ«gu kapitālsabiedrÄ«bu galvenais mērÄ·is ir pelnÄ«t valstij pēc iespējas lielākas dividendes. Tas notiek uz sabiedrÄ«bas rēķina! Å Ä«s valsts kapitālsabiedrÄ«bas (Latvenergo, RÄ«gas siltums, AST, Latvijas valsts meži, Sadales tÄ«kli, CSDD, Latvijas Loto) nestrādā normālas konkurences apstākļos. Tās pelna, pateicoties milzu rēķiniem, ko saņem to klienti. Kas ir Ä«paÅ”s izredzēto pulciņŔ ar nereti ļoti zemu vai vispār neesoÅ”u kompetenci? Jā, tie ir valsts kapitālsabiedrÄ«bu padomes locekļi, kas pielipuÅ”i valdoÅ”ajai poliskajai varai. Korupcijas pansionāts, kur zem saukļa ā€œprofesionāla pārvaldÄ«baā€ patiesÄ«bā notiek legalizēta korupcija. Piektkārt. VeselÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba un iekŔējā droŔība kā prioritātes. Tomēr atceramies, kamēr valsts budžets netiks sakārtots un valsts ekonomika iedarbināta pareizajā virzienā, veselÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas sistēmas klibos. Bez veselÄ«bas un izglÄ«tÄ«ba sistēmas valstij nav nākotnes. Mums vajadzÄ«ga spēcÄ«ga izglÄ«tÄ«bas sistēma, lai jaunajā paaudzē iedzÄ«vinātu jaunu ekonomisko domāŔanu. Un mums vajadzÄ«ga jaudÄ«ga veselÄ«bas sistēma, jo veselÄ«ga sabiedrÄ«ba ir izŔķiroÅ”s spēks stipras valsts attÄ«stÄ«bā. MÅ«su politiskie konkurenti saviem vēlētājiem solÄ«s debessmannu bļodiņā ar zelta maliņu. Es runāŔu tieÅ”u valodu. Apsolot reāli izdarāmus darbus un strādājot tā, lai pēc 4 gadiem man nebÅ«tu kauns teikt ā€“ esmu Andris Kulbergs. ValstvÄ«rs. Å odien vēlos jÅ«s iepazÄ«stināt ar Apvienotais saraksts vēlÄ“Å”anu sarakstu lÄ«deriem. Ā· Edgars Tavars. Zemgale. MÅ«su frakcijas vadÄ«tājs, saliedētājs un uz priekÅ”u virzÄ«tājs. DedzÄ«gs un racionāls reizē, spējÄ«gs atrast kompromisus, bet nepārkāpt principus. Ā· Edvards Smiltēns. Vidzeme. Ä»oti novērtēju Edvarda pieredzi un enerÄ£iju, to ko viņŔ darÄ«jis Ukrainas atbalstam, kā arÄ« plaÅ”o ārpolitikas un droŔības ekspertÄ«zi. Ā· Juris Viļums. Latgale. Taisnu valodu un muguru, Latgales un Latvijas patriots,nekad neaizmirst no kurienes nācis. TieÅ”i tāds pārstāvis vajadzÄ«gs mÅ«su ļaudÄ«m kritiski svarÄ«gajā austrumu pierobežā. Ā· Māris Kučinskis. Kurzeme. Cilvēks, kura godaprātu un nosvērtÄ«bu ciena visi, neatkarÄ«gi no politiskās piederÄ«bas. AtbildÄ«ba, pieredze un plaÅ”s skatÄ«jums. Ā· Es pats startÄ“Å”u RÄ«gā, uzrunājot un pārliecinot tos, kam svarÄ«ga mÅ«su valsts droÅ”a nākotne, nevis stagnācija vai populisms. SpēcÄ«ga komanda, izlēmÄ«ba un kompetence ā€“ tas raksturo @Apvienotais_ komandu. Mēs nebaidāmies pieņemt grÅ«tus lēmumus un uzņemties atbildÄ«bu par to sekām.
93
59
437
105,646
Thank you, @GitanasNauseda . It is a victory, but at the same time, it comes with a tremendous responsibility to the people of Latvia to deliver the change they have demanded. We have our hands full making it happen. I greatly value our friendship and the close cooperation between us and our countries. We must stand strong together ā€” as Baltic nations and as šŸ‡ŖšŸ‡ŗ Eastern Flank countries bordering the aggressor ā€” on security and defence, on cross-border projects such as RailBaltica and Via Baltica, and in shaping our common position in the negotiations on the next šŸ‡ŖšŸ‡ŗ budget. Letā€™s stay strong and support each other in good times and difficult ones. We are Baltic brothers! šŸ‡±šŸ‡»šŸ‡±šŸ‡¹
Gitanas Nausėda
@GitanasNauseda
Oct 4
Congratulations, @AndrisKulbergs, on your victory in Latviaā€™s parliamentary elections. I look forward to continuing our close cooperation in the European Council and working together for a stronger Baltic region and a more secure Europe, while maintaining our unwavering support for Ukraine.
1
2
79
3,918
Thank you, @KristenMichalPM . It is a victory, but at the same time, it comes with a tremendous responsibility to the people of Latvia to deliver the change they have demanded. We have our hands full making it happen. I greatly value our friendship and the close cooperation between us and our countries. We must stand strong together ā€” as Baltic nations and as šŸ‡ŖšŸ‡ŗ Eastern Flank countries bordering the aggressor ā€” on security and defence, on cross-border projects such as Rail Baltica and Via Baltica, and in shaping our common position in the negotiations on the next šŸ‡ŖšŸ‡ŗ budget. Letā€™s stay strong and support each other in good times and difficult ones. We are Baltic brothers! šŸ‡±šŸ‡»šŸ‡ŖšŸ‡Ŗ
Kristen Michal
@KristenMichalPM
Oct 5
Congratulations, @AndrisKulbergs, on your election victory! Estonia and Latvia share much more than a border. Iā€™m glad our close cooperation can continue, making our region more secure, better connected and more prosperous. Together, we will keep Europe strong and continue supporting Ukraine in its fight for freedom.
4
72
2,827
.@bundeskanzler , thank you from the bottom of my heart for your kind congratulations! We will continue our excellent cooperation for the benefit of Latvia, Germany, and Europe as a whole. Together, we will keep working for a safer, stronger, and more prosperous Europe. As we agreed in Lapland, that we organize a mutual meeting and discuss improvements in German / Latvia economic cooperation and development šŸ‡±šŸ‡»šŸ‡©šŸ‡ŖšŸ‡ŖšŸ‡ŗ
Bundeskanzler Friedrich Merz
@bundeskanzler
Oct 5
Gratulation an den lettischen MinisterprƤsidenten @AndrisKulbergs zu seinem beeindruckenden Wahlsieg. Ich freue mich darauf, unsere exzellente auƟen- und europapolitische Zusammenarbeit fortzusetzen.
3
10
238
8,658
Thank you, @ZelenskyyUa . It is important that we have strong governments across NATOā€™s and the EUā€™s Eastern Flank, especially in countries bordering the aggressor in the East. This is essential to safeguard our democratic values, strengthen our defence and security, and at the same time carry out the reforms needed to grow our economies. Defence industry cooperation is an area where we must continue building on the strong progress we have already made together with you and šŸ‡ŗšŸ‡¦. Support for Ukraine isā€”and will remainā€”a priority for Latvia šŸ‡±šŸ‡» and for šŸ‡ŖšŸ‡ŗ. By fighting back against Russiaā€™s occupying forces, Ukraine is not only defending its own freedom and sovereigntyā€”you are helping keep all of Europe safe. We stand with Ukraine. šŸ‡±šŸ‡»šŸ¤šŸ‡ŗšŸ‡¦
Volodymyr Zelenskyy / Š’Š¾Š»Š¾Š“ŠøŠ¼Šøр Š—ŠµŠ»ŠµŠ½ŃŃŒŠŗŠøŠ¹
@ZelenskyyUa
Oct 4
My warmest congratulations to @AndrisKulbergs on his convincing victory in Latviaā€™s parliamentary elections. This strong result reflects the trust of the Latvian people in your leadership and vision for the country. Ukraine deeply values Latviaā€™s unwavering friendship and support. I look forward to further strengthening our strategic partnership. Wishing you every success in serving the Latvian people!
10
43
508
11,802
Mīļā Latvijas tauta! Gribu pateikt vienu vienkārÅ”u vārdu ā€” PALDIES. Paldies Dievam par spēku un gudrÄ«bu. Paldies manai Ä£imenei par pacietÄ«bu un atbalstu. Un paldies jums ā€” Latvijas cilvēki ā€” par uzticÄ«bu. Es ļoti labi apzinos Ŕīs uzticÄ«bas nozÄ«mÄ«gumu. Un vēl vairāk ā€” pienākumu. Es un AS nesolÄ«sim, ka bÅ«s viegli. Bet apsolu vienu: Latvijas intereses bÅ«s augstāk par manējām. Valsts intereses ā€” augstāk par visiem amatiem ar pilnu AtbildÄ«bu. Tiem, kuri par mums balsoja ā€” vēlreiz paldies. Tiem, kuri nebalsoja ā€” es strādāŔu arÄ« jums. Jo no Ŕī brīža runa vairs nav par vēlÄ“Å”anām. Runa ir par mÅ«su Latviju, par mÅ«su bērniem un pārmaiņām, lai mēs Latviju uzliktu kopā uz pareizā kursa. Mēs esam maza valsts, bet neesam maza tauta. Lai Dievs sargā mÅ«su Ä£imenes un Latviju. Paldies. Å odien svētdienā ar Ä£imenēm un bērniem, bet rÄ«t jau pie darba, pie pārmaiņām!
95
114
1,288
26,025
Thank you, @GiorgiaMeloni , for your warm wishes and support. It meant even more to receive your call and have the opportunity to speak with you personally. We must continue strengthening the friendship between Italy šŸ‡®šŸ‡¹ and Latvia šŸ‡±šŸ‡» and work together to make our šŸ‡ŖšŸ‡ŗ stronger ā€” defending Europe against aggression while investing in both our defence and our economies. We share the same values, and that is fundamental to our European identity, strength and unity. šŸ‡ŖšŸ‡ŗ
Giorgia Meloni
@GiorgiaMeloni
Oct 4
Congratulazioni a @AndrisKulbergs per la netta vittoria alle elezioni in Lettonia. Un risultato importante, che conferma la volontĆ  del popolo lettone di difendere la propria libertĆ , la propria sicurezza e la propria appartenenza allā€™Europa e allā€™Occidente. Lā€™Italia continuerĆ  a lavorare insieme alla Lettonia per unā€™Europa piĆ¹ forte, sicura e capace di difendere i propri interessi e i propri valori. Buon lavoro, Andris!
4
46
562
12,085
Ja nebūtu man tik stipra sieva un tik ļoti atbalstījusi, es nekad nevarētu pildīt ministru prezidenta amata pienākumus. Paldies Tev Anna Kulberga
APVIENOTAIS SARAKSTS
@Apvienotais_
Oct 4
MilzÄ«gs paldies ikvienam, kurÅ” vakar izdarÄ«ja savu izvēli un uzticēja savu balsi APVIENOTAJAM SARAKSTAM! Paldies par katru balsi, par uzticÄ“Å”anos un atbalstu. Aiz Ŕī rezultāta ir milzÄ«gs komandas darbs visā Latvijā, neskaitāmas tikÅ”anās, sarunas un ļoti intensÄ«vi mēneÅ”i. Bet Andra Kulberga vēlÄ“Å”anu nakts uzrunā izskanēja arÄ« kāds Ä«paÅ”s paldies. Vislielākais paldies viņa sievai, kura visus Å”os gadus bijusi lÄ«dzās un devusi iespēju tik lielu daļu sava laika un spēka veltÄ«t darbam Latvijai. ā€œEs strādāju valstij uz viņas kredÄ«ta rēķina.ā€ Paldies mÅ«su Ä£imenēm. Paldies mÅ«su komandai. Un pats galvenais, paldies jums, mÅ«su vēlētāji! #APVIENOTAISSARAKSTS #MumsIrRisinājums #KulbergsIrRisinājums
17
38
682
17,620
Diena Nr. 90 premjera krēslā (Ceturtdiena 1. okt) ā€“ ÄŖPAÅ S PAZIŅOJUMS VISIEM NELABVĒĻIEM - 80% valdÄ«bas darbi IR IZPILDÄŖTI! Pieņemts arÄ« lēmums par RailBaltica; šŸ“Š 79% TOP3 ministru prioritārie darbi ā€” IZPILDÄŖTI. Å odien apskatÄ«jāmies pirmo četru valdÄ«bas darba mēneÅ”u rezultātus. No 61 prioritārā lielajiem ministru TOP3 darbiem 48 ir izpildÄ«ti ā€” 79%. No 106 plānotajiem mazākajiem darbiem sasniegti 88 jeb 83%. AtlikuÅ”ajā mēnesÄ«, ko valdÄ«ba strādās, paveiksim atlikuÅ”os 20%. No padarÄ«tajiem, kopÅ” pēdējās sapulces Å”ajā mēnesÄ« ir paveikti: - 4 ministri ir 100% paveikuÅ”i savus darbus o @VARAM_Latvija @Edgars_T galvenais veikums = izstrādāta un nodota vēlÄ“Å”anu sistēma ā€“ atzÄ«mi par paveikto, iedos vēlētāji 3. oktobrÄ«. o KEM @JanisVitenbergs galvenais darbs ir iedarbināts siltuma tirgus sakārtoÅ”ana ā€“ RÄ«gas Siltuma tarifa sakārtoÅ”anas plāns ar 12 punktiem un skaidriem termiņiem. o @Tieslietas @EdvardsSmiltens sagatavoja likumu par 30 000 Ukraiņu statusu Latvijā, lai var strādāt un uzturēties pēc 1.marta 2027.g. o @EM_gov_lv @valainis pabeidza atvieglotu bÅ«vniecÄ«bas procesu (reāli samazināta birokrātija); ieviesta ātrā saskaņoÅ”ana ielu tirgotājiem un komersantiem. āœ…7 ministri ir gandrÄ«z izpildÄ«juÅ”i savus Top3, kur uz Å”odienu pietrÅ«kst 1 pabeigts darbs o @Finmin @MarisKucinskis gandrÄ«z pabeidza visus darbus ar otrdienas FM ziņojumu un izmaksu kontroles pasākumiem jau 2026. beigās. o FinMin pabeidza svarÄ«gu darbu ā€“ visi iepirkumi tiks publicēti no pirmā ā‚¬, padarÄ«ts pirms noteikts likumā 2028.g. o @Iekslietas @janisdombrava iesniedza pārskatÄ«tu migrācijas ziņojumu un imigrācijas apkaroÅ”anas plānu. āœ…AtlikuÅ”ie darbi ā€“ vēl palicis mēnesis ministriem, lÄ«dz 3.novembrim: o 4 darbus, lai pabeigtu ir nepiecieÅ”ama politiskā izŔķirÅ”anās; o 2 darbi ir atkarÄ«gi no ES MFF jaunā daudzgadu budžeta pieņemÅ”ana; o 1 darbs - @veselibasmin @H_AbuMeri vienotais pieraksts mēneÅ”a laikā tiks pabeigts, kad bÅ«s pabeigti kiberdroŔības testu. Darbi, kas paveikti 4 mēneÅ”os, papildus valdÄ«bas deklarācijai: āœ…Aktualizēta NVO naudas izŔķieÅ”anas problēma un necaurspÄ«dÄ«ga naudas pieŔķirÅ”ana. FM uzdots izstrādāt skaidru naudas pieŔķirÅ”anas kārtÄ«bu, ar lietderÄ«bas izvērtējumu un atklāta konkursa piemēroÅ”anu. āœ…TET/LMT nesaimnieciskā darÄ«juma apturÄ“Å”ana, sagatavoÅ”ana jaunam, caurspÄ«dÄ«gam un valsts interesēm atbilstoÅ”am risinājumam. āœ…Ar FRANCIJU panākta sadarbÄ«ba Latvijas droŔības stiprināŔanā. āœ…Austruma flanga premjeru lÄ«menÄ« panākts atbalsts 7 miljardu ā‚¬ iniciatÄ«vai no ES MFF jaunā budžeta, kur pamatojums meklējums ietekmē no agresorvalsts austrumos un kara Ukrainā. āœ…Lidostā uzsākta 6. kārtas bÅ«vniecÄ«ba ā€“ jaunais terminālis, kas gadiem kavējās āœ…KiberdroŔība ā€“ pieņemtas kritiskās infrastruktÅ«ras datu centru droŔības noteikumu prasÄ«bas, darbs, kas 2,5 gadus netika izpildÄ«ts, Å”ajā valdÄ«bā mēs to paveicām 1 mēneÅ”a laikā. o 15 kritiskām IT sistēmām uzstādÄ«ti CERT.lv kiberdroŔības monitoringa iekārtas infrastruktÅ«ras aizsardzÄ«bai/uzraudzÄ«bai. āœ…IKT moratorijs ā€“ ar EK prokuratÅ«ras atbalstu, apturēts kartelis valsts IT iepirkumos. Uzliktais iepirkumu moratorijs apturēja korupciju, ietaupÄ«ja 21 milj., ā‚¬ valsts budžetā un lika pārvērtēt IKT projektus 130 milj., ā‚¬ vērtÄ«bā, kuru lietderÄ«ba jāvērtē no nulles. āœ…Panākts vēsturisks lēmums par IKT sistēmu centralizāciju; āœ…Operācija ā€œVILKATISā€ ļāva neitralizēt Krievijas organizētu, nelegālās migrācijas hibrÄ«duzbrukumu caur Baltkrieviju, apvienojot robežsardzes, valsts policijas, nacionālos bruņotos spēkus un KVC. āœ…OCTA regulējums ā€“ personÄ«gi virzu jau 3 gadus procesā Saeimā grozÄ«jumus, lai transporta negadÄ«juma situācijā cietuÅ”o sargātu apdroÅ”ināŔanas garantijas fonds, ja no notikumu vietas aizlaižās vainÄ«gais. Papildus tiks pielemts, ka OCTA negadÄ«jumā cietuÅ”ais var griezties pie savas apdroÅ”ināŔanas, nevis vainÄ«gās puses kā Å”odien. Tas beidzot izmainÄ«s vēsturisko kļūdu, ka uzsvars no lētākās cenas pārceļas uz kvalitāti. ValdÄ«bas darbs nav pabeigts. LÄ«dz valdÄ«bas pilnvaru beigām tempu nesamazinām. Par #RailBaltica nākamajā ziņā 1/2
17
24
149
24,679
Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡» retweeted
Ivars ZariņŔ@ZarinsI
Oct 2
Replying to @katrinailjinska @andris_brauns @AndrisKulbergs
kā cilvēks,kurÅ” nedaudz orientējas tarifu un enerģētikas jautājumos šŸ˜Ž vēlos norādÄ«t- siltuma tarifu premjers var ietekmēt tikai nelikumÄ«gā veidāšŸ˜Žā˜ļø savukārt sistēmiskas izmaiņas par kurām runāja @AndrisKulbergs objektÄ«vi prasa laiku,un tās jau notiek - piemēram izsoļu izmaiņas
2
5
1,288
Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡» retweeted
Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»
@AndrisKulbergs
Oct 2
Replying to @ainarsbr11
KopÅ” 2020.g. valsts aparāts ir kāpis par +10 500 darbiniekiem, oie krÄ«toÅ”a nodarbināto un iedzÄ«votāju skaita. PaÅ”valdÄ«bas reformas rezultātā, kur taču plāns bija taupÄ«t un samazināt resursu = darbinieku skaits ir kāpis par +2500 Publiskie pakalpojumi šŸ‡±šŸ‡» ir 26% no IKP vs 23% OECD valstÄ«s Valsts sektorā nodarbinātie ir 24% (augstākais rādÄ«tājs) vs 18% OECD Valsts intervence ekonomikā ir kāpusi par 10% p.p. jau uz rekordaugstu 46% Nākamajos 4 gados ir iāreversē visi Å”ie rādÄ«tāji, tāds ir mÅ«su dzelžains plāns, ja mums dos tādu iespēju
29
51
203
13,628
KĀ VAR NESOLÄŖT! - reiz teica klasiÄ·is šŸ—³ļø PARTIJAS ā€” KURA SOLA VAIRĀK? Ņemot vērā Å”o skaudro budžeta realitāti un atstāto mantojumu valsts finansēs, kur pat ar aizņemÅ”anos lÄ«dz maksimālajai šŸ‡ŖšŸ‡ŗES atļautajai budžeta deficÄ«ta robežai lÄ«dzekļu nepietiek, Ä«paÅ”i izceļas politisko partiju priekÅ”vēlÄ“Å”anu solÄ«jumi. Tie vairs nav mērāmi simtos miljonu ā€” tie jau mērāmi miljardos ā‚¬, turklāt bez finanÅ”u seguma un bez reāla ekonomikas izaugsmes piedāvājuma. Esmu veicis vairāku politisko partiju programmu analÄ«zi un apkopojis katras partijas solÄ«jumus naudas izteiksmē laika posmam no 2027. lÄ«dz 2030. gadam. šŸ† Politisko ā€œSolÄ«tājuā€ rekordisti nākamajiem četriem gadiem: šŸ„‡ Nr.1 ā€” Suverēnā Vara / JaunlatvieÅ”i (Stepaņenko grib dot pabalstus, atlaist PVN, celt algas): +3,61 miljardi ā‚¬ šŸ„ˆ Nr.2 ā€” @LatvijaPirmaja Latvija Pirmajā Vietā (@SlesersAinars ā€“ samazinam visam PVN): +2,87 miljardi ā‚¬ šŸ„‰ Nr.3 ā€” @ZZS_ (@ViktorsValainis ā€” solot atcelt PVN): +2,47 miljardi ā‚¬ 4ļøāƒ£ @Progresivie (@suvajevs ā€” jo nauda aug kokos): +2,1 miljards ā‚¬ 5ļøāƒ£ @Jauna_Vienotiba (@aseradens ā€” turpinām bezgalÄ«gi aizņemties): +1,56 miljardi ā‚¬ 6ļøāƒ£ @VL_TBLNNK Nacionālā ApvienÄ«ba ā€” (grib finansēt valodu, izglÄ«tÄ«bu, kultÅ«ru un apkarot nelegālo migrāciju, nedomājot par EKONOMIKU): +1,55 miljardi ā‚¬ 7ļøāƒ£ @Apvienotais_ ā€” nesolÄ«sim to, ko nevar izpildÄ«t, galvenais uzsvars uz izglÄ«tÄ«bu, kas nākotnē atmaksāsies, ar pamatojumu, no kurienes ņemsim finansējumu: +763 miljoni ā‚¬ Kad dodaties vēlēt - uzdodiet jautājumu - KĀ Å IE DAUDZSOLÄŖTĀJI REĀLI TAISĀS ÄŖSTENOT SAVUS SOLÄŖJUMUS, JA JAU Å ODIEN VALSTS FINANSĒS IR 420milj ā‚¬ finansu caurums (jau nākamgad), kas ir jāaizpilda? Un padomājiet, kurÅ” atstāja Ŕādu finansiālās bedres mantojumu
34
23
121
20,260
Atklāta intervija par to, kā ir bÅ«t premjeram un kas jāmaina valsts pārvaldē, lai Latviju atkal noliktu uz pareizā ceļa! šŸ‡±šŸ‡» Noskaties! šŸ‘‡ youtu.be/auCa5zXli44?is=2JTaā€¦

Kā panākt, ka būtiskos projektus vada kompetenti profesionāļi | Andris Kulbergs

āž”ļø C4 Performance Energy - enerÄ£ijas dzēriens ar 160 mg kofeÄ«na, Be...

youtube.com
5
4
41
5,825
Mana skaidra nostāja TET/LMT uzņēmumu darījumā un jau drīziem risinājumiem
Valdības māja
@Brivibas36
Sep 30
Tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents @AndrisKulbergs uzsvēra, ka, lai arÄ« process paÅ”reizējā veidā ir apturēts, ā€œTetā€ un LMT apvienoÅ”ana ir pareizs un Latvijai nepiecieÅ”ams risinājums. mk.gov.lv/lv/jaunums/ministrā€¦
14
5
28
18,989
Diena Nr.85 premjera krēslā (pirmdiena) ā€“ šŸ’° Partijas ā€” kura sola vairāk? šŸ“ŠBudžeta scenāriji; šŸ‡³šŸ‡µ Ziņas no Nepālas Diena pagāja darbā ar @MarisKucinskis @Finmin un @Valstskase ierēdņiem un vadÄ«tājiem, analizējot valsts finanses, ekonomikas prognozes, ietaupÄ«jumu iespējas un dažādus scenārijus. šŸ“Š Skaitļi, dati un fakti: āž– IepriekŔējo valdÄ«bu finanÅ”u politika un tēriņu pārvaldÄ«ba ilgstoÅ”i bijusi bezatbildÄ«ga ā€” budžeta deficÄ«ts turēts pie maksimāli iespējamās robežas, regulāri aizņemoties naudu arÄ« ikdienas tēriņiem. Šāda pieeja bija kļuvusi par normu, un visa Latvijas sabiedrÄ«ba un nozares ir pieradinātas pie Ŕāda modeļa. āž– 2028. gadā prognozēts lielākais budžeta deficÄ«ts ā€” 2,7 miljardi ā‚¬ jeb 5,4%! āž– Tikai valsts parāda apkalpoÅ”ana jeb procentu maksājumi jau nākamgad izmaksās 681 milj. ā‚¬. Å Ä« nauda kaut kur bÅ«s jāatrod ā€” tātad kaut kur bÅ«s jātērē mazāk. Parāda apkalpoÅ”anas izmaksas pieauguÅ”as no 155 milj. ā‚¬ 2021. gadā lÄ«dz 681 milj. ā‚¬ 2027. gadā, jo naudas cena ir kļuvusi bÅ«tiski augstāka. āž– LÄ«dz 2030. gadam Jaunās VienotÄ«bas finanÅ”u ministru un premjera pieņemtajos budžeta plānos paredzēts ap 2 miljardu ā‚¬ deficÄ«ts ik gadu. Tā nav droÅ”a un ilglaicÄ«ga valsts finanÅ”u vadÄ«ba. āž– Siliņas valdÄ«ba (JV) atstāja mantojumā Ministru kabinetā vai likumos pieņemtus lēmumus 421 milj. ā‚¬ vērtÄ«bā 2027. gadā, un Ŕī summa pieaug lÄ«dz 663 milj. ā‚¬ 2030. gadā ā€” BEZ JEBKĀDA FINANSIĀLĀ SEGUMA. No tā: šŸ„ 264 milj. ā‚¬ ā€” veselÄ«bas aprÅ«pei šŸ‘©ā€šŸ« 56 milj. ā‚¬ ā€” pedagogu algām āž– Latvijas paÅ”reizējā un prognozētā ekonomikas izaugsme ir stagnējoÅ”i zema ā€” ap +2% gadā, bet tās devumu budžetā lielā mērā apēd prognozētā +3,5% gada inflācija. āž– Vislielākais izdevumu pieaugums budžetā ir aizsardzÄ«bai un droŔībai ā€” +32%, kas veido ap 2 miljardiem ā‚¬ gadā. āž– Valsts ilgstoÅ”i ieprogrammēta dzÄ«vot pie maksimāli pieļaujamā budžeta deficÄ«ta, nepārskatot esoÅ”os izdevumus un pa virsu pieliekot vēl +1,5% aizņēmumu droŔībai, ko šŸ‡ŖšŸ‡ŗES uz trim gadiem ļauj papildus iekļaut deficÄ«tā. Secinājums? šŸ‘‰Nepārskatām esoÅ”os budžeta izdevumus. šŸ‘‰Turpinām dzÄ«vot uz parāda. šŸ‘‰Un aizņemamies vēl vairāk, jo mums to ir atļauts darÄ«t. Nav pareizi. āž– JāatzÄ«mē arÄ« E. Siliņas (JV) valdÄ«bas manevrs, aizņemoties 1% no 2. pensiju lÄ«meņa. ArÄ« tas bÅ«s jāatgriež atpakaļ budžetā ā€” ap 280 milj. ā‚¬ ietekme 2029. gadā. āž– Tāpat 2029. gadā beidzas termiņŔ bankām uzliktajam papildu nodoklim jeb virspeļņas nodoklim. Rezultātā valsts budžets zaudēs arÄ« Å”os papildu ieņēmumus. āž– Viena no lielākajām problēmām budžeta plānoÅ”anā ir politiski pieņemtie lēmumi konkrētu nozaru izdevumus ā€œpiesietā€ noteiktam procentam ā€” piemēram, veselÄ«bas aprÅ«pei 6% no IKP ā€” vai automātiski indeksēt algas. Ja kāds budžeta izdevums ir piesaistÄ«ts konkrētam %, visa izdevumu daļa automātiski palielinās, pieaugot IKP vai citam mainÄ«gajam ā€” bez jebkādas jaunas valdÄ«bas vai Saeimas lemÅ”anas. āœ… Ir arÄ« labas ziņas. FinanÅ”u ministrija un @kucinskis kopÅ” jÅ«lija ir pastrādājuÅ”i, pārskatot ministriju bāzes izdevumus, un jau atraduÅ”i 214 milj. ā‚¬ ietaupÄ«jumu 2027. gada budžeta bāzē. Tas ir solis pareizajā virzienā, bet darba vēl ir ļoti daudz. Jāturpina optimizēt izdevumus, lai bÅ«tu nauda, ar ko nosegt jau plānotās un pieņemtās saistÄ«bas, kurām pretÄ« nav norādÄ«ti ieņēmumi. šŸ“• Man ir skaidrs viens ā€” nākamajai valdÄ«bai bÅ«s jāpieņem dzelžains ā€œ2027.ā€“2030. GADA FISKĀLĀS STABILITĀTES UN REFORMU PLĀNSā€, pareizāk sakot ā€” speciāls likums, lÄ«dzÄ«gi kā Covid laikā. Izeja no Ŕīs finanÅ”u situācijas nav vienkārÅ”s izdevumu grieÅ”anas plāns. Ar to Å”oreiz nepietiks. šŸ“ˆ Ir strauji jāaudzē ekonomika un budžeta ieņēmumi, galveno uzsvaru liekot uz eksportspējÄ«go uzņēmumu iespējām. Ticu, ka tas ir iespējams, jo tik lēnu ekonomikas izaugsmi var un vajag palielināt vismaz par +1,5 procentpunktiem gadā. Tas budžetam dotu papildus ap 300 milj. ā‚¬ ieņēmumu. šŸ’¶ Bet taupÄ«t vajag jau Å”odien ā€” jau 2027. gadam. Tāpēc ministri vienojās: ā›” Apturēt tipisko DECEMBRA izŔķērdÄ«bu ā€” gada beigās bezjēdzÄ«gi iztērēt ministriju un iestāžu atlikumus. ā›” No 1. oktobra apturēt jebkādu jaunu lÄ«gumu un saistÄ«bu slēgÅ”anu. LÄ«dzÄ«gs moratorijs kā IKT jomā ā€” ja kaut kas tieŔām nepiecieÅ”ams, jāpierāda vajadzÄ«ba un lietderÄ«ba. šŸ§Š Iesaldēt algas 2025. gada lÄ«menÄ«. ā›” Apturēt DECEMBRA bonusu un piemaksu izmaksāŔanu ā€” izņēmums pieļaujams tikai par Ä«paÅ”iem sasniegumiem un ar vadÄ«tāja pamatojumu. ā›” Apturēt nevajadzÄ«gus pasākumus, seminārus, konferences, konsultācijas un pētÄ«jumus, kā arÄ« biroju un aprÄ«kojuma atjaunoÅ”anu, IT un citas investÄ«cijas, kas nav kritiski nepiecieÅ”amas. šŸ” Ministriem jāuzņemas politiska atbildÄ«ba un kopā ar valsts sekretāriem un iestāžu vadÄ«tājiem jāpārskata un jāpamato jebkurÅ” budžeta izdevums virs 50 000 ā‚¬. šŸ—³ļø PARTIJAS ā€” KURA SOLA VAIRĀK? Ņemot vērā Å”o skaudro budžeta realitāti un atstāto mantojumu valsts finansēs, kur pat ar aizņemÅ”anos lÄ«dz maksimālajai šŸ‡ŖšŸ‡ŗES atļautajai budžeta deficÄ«ta robežai lÄ«dzekļu nepietiek, Ä«paÅ”i izceļas politisko partiju priekÅ”vēlÄ“Å”anu solÄ«jumi. Tie vairs nav mērāmi simtos miljonu ā€” tie jau mērāmi miljardos ā‚¬, turklāt bez finanÅ”u seguma un bez reāla ekonomikas izaugsmes piedāvājuma. Esmu veicis vairāku politisko partiju programmu analÄ«zi un apkopojis katras partijas solÄ«jumus naudas izteiksmē laika posmam no 2027. lÄ«dz 2030. gadam. šŸ† Politisko ā€œSolÄ«tājuā€ rekordisti nākamajiem četriem gadiem: šŸ„‡ Nr.1 ā€” Suverēnā Vara / JaunlatvieÅ”i (Stepaņenko grib dot pabalstus, atlaist PVN, celt algas): +3,61 miljardi ā‚¬ šŸ„ˆ Nr.2 ā€” @LatvijaPirmaja (@SlesersAinars ā€“ samazinam visam PVN): +2,87 miljardi ā‚¬ šŸ„‰ Nr.3 ā€” @ZZS_ (@ViktorsValainis ā€” solot atcelt PVN): +2,47 miljardi ā‚¬ 4ļøāƒ£ @Progresivie (@suvajevs ā€” jo nauda aug kokos): +2,1 miljards ā‚¬ 5ļøāƒ£ @Jauna_Vienotiba (@aseradens ā€” turpinām bezgalÄ«gi aizņemties): +1,56 miljardi ā‚¬ 6ļøāƒ£ @tblv Nacionālā ApvienÄ«ba ā€” (grib finansēt valodu, izglÄ«tÄ«bu, kultÅ«ru un apkarot nelegālo migrāciju, nedomājot par EKONOMIKU): +1,55 miljardi ā‚¬ 7ļøāƒ£ @Apvienotais_ ā€” galvenais uzsvars uz izglÄ«tÄ«bu, kas nākotnē atmaksāsies, ar pamatojumu, no kurienes ņemsim finansējumu: +763 miljoni ā‚¬ šŸ‡³šŸ‡µ NEPĀLA Nepālas kontekstā ā€” visi Latvijai piederÄ«gie joprojām ir bezvēsts pazuduÅ”o statusā. LÄ«dz 2027. gada aprÄ«lim pēc Civillikuma jāgaida, lai Å”o statusu varētu mainÄ«t un piederÄ«gie varētu sākt kārtot nepiecieÅ”amos dokumentus. LÄ«dz tam ā€” cerÄ«ba mirst pēdējā. Latvijas valdÄ«ba ir gatava palÄ«dzēt visos iespējamos veidos, ja Ŕāda nepiecieÅ”amÄ«ba radÄ«sies.
15
9
68
5,241
Diena Nr. 84 premjera krēslā (PIEKTDIENA, 25. sept.) ā€” pirms ziemas vajag skaidrus aprēķinus, nevis biedējoÅ”us virsrakstus. Vienmēr atbalstÄ«Å”u Latvijas uzņēmējus Uzstājos @Sadalestikls AURUM Latvijas eksportējoÅ”o/ ražojoÅ”o uzņēmumu ikmēneÅ”a sanāksmē - ļoti pozitÄ«vs iespaids, tik lielu daudzumu pozitÄ«vas enerÄ£ijas lādiņa nebiju gaidÄ«jis - mÅ«su uzņēmēji ir tik atraktÄ«vi, atvērti, inovatÄ«vi un spējÄ«gi = super pārdevēji. Atgriežas ticÄ«ba, ka varam gāzt lielus kalnus un uzlabot valsts ekonomiku caur eksportspēju. Piemēram: @balticovolv pavisam drÄ«z kļūs par eiropas lÄ«deri olu ražoŔānā, pārņemis pirmo vietu Lietuvā, jau Baltijā, iegādājas uzņēmumus Skandināvijā, Slovēnijā u.c. Izcili piemēri kā mājražotāji kļuvuÅ”i par eksportspējÄ«giem uzņēmumiem. Es teikÅ”u, ka AURUM uzņēmēju klubs ir atraktÄ«vāks, enerÄ£iskāks par BNI šŸ”„ APKUREI KURINĀMĀ PIETIEK. JAUTĀJUMS IR PAR CENU. RÄ«ta valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas apspriedē izgājām cauri gatavÄ«bai apkures sezonai. KEM aplēse ā€” maigas vai vidēji aukstas ziemas gadÄ«jumā vidējās apkures izmaksas varētu pieaugt par 10ā€“15%. Nelielam dzÄ«voklim tie varētu bÅ«t papildu 2ā€“15 eiro mēnesÄ«, privātmājai ā€” 20ā€“40 eiro. Katrā paÅ”valdÄ«bā situācija bÅ«s atŔķirÄ«ga. šŸ™ļø RÄŖGĀ @RSiltums 30% TARIFA KĀPUMAM PAMATOJUMU NEREDZU. Ar skaļiem procentiem nepietiek ā€” vajag precÄ«zus aprēķinus. Vispirms jāizmanto lētāks ā€œLatvenergoā€ (@Latvenergo) siltums, atlikumsiltums, jānovērÅ” tirgus kropļojumi un jāsamazina patēriņŔ. LÄ«dz 16. oktobrim Ekonomikas, Klimata un enerģētikas un FinanÅ”u ministrijai jāiesniedz kopÄ«gs ziņojums: kas izdarÄ«ts, cik katrs pasākums ietaupÄ«s un kas vēl nepiecieÅ”ams. Tad lemsim par nākamajiem soļiem. šŸ§¾GRĀMATVEŽI NORĀDA šŸ‡±šŸ‡» APDROZĀS 2,8MILJARDI ā‚¬ BEZ GRĀMATVEDÄŖBAS. TikÅ”anās laikā ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju runājām par valsts lēmumu praktisko pusi. Grāmatveži ir pirmie, kuri redz, kur nodokļu un uzskaites prasÄ«bas strādā un kur tās rada tikai jaunu birokrātiju. AizdomÄ«gi bija, ka 43 000 uzņēmumu valdes vadÄ«tāji paÅ”i kārto sava uzņēmuma grāmatvedÄ«buā€¼ļø Te @vid_gov bÅ«tu jāpievērÅ” uzmanÄ«ba, vai neslēpjas ēnu ekonomika! Savukārt, ja Moneyval ziņojums ir pabeigts, tad FID nevajadzētu domāt kā palikt AML uzraugiem un kontrolieriem esoÅ”ajā apjomā, un pārņemt nedod Dievs vēl to paÅ”u ko jau dara VID! Budžetu nevar sakārtot tikai ar tabulu. Noteikumiem jābÅ«t saprotamiem un izpildāmiem arÄ« uzņēmumā pirmdienas rÄ«tā. šŸŽ™ļø 3x PREMJERU DEBATES DIENĀ. @KNL_LTV1 (@JanisDomburs) intervijā atbildēju uz tieÅ”iem jautājumiem par valdÄ«bas darbu, naudu, atbildÄ«bu un to, ko esmu gatavs darÄ«t pēc vēlÄ“Å”anām. Ne visām atbildēm jābÅ«t ērtām. Premjera pienākums ir tās dot. Kā arÄ« piedalÄ«jos @DelfiLV raidÄ«jumā "Nākamais, lÅ«dzi!ā€, @LatvijasTV Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jumu ciklā ā€œPartija fokusāā€. Å onedēļ daudzi jautājumi no ā€œvai darÄ«sim?ā€ pārgāja uz ā€œkā un lÄ«dz kuram datumam?ā€. TieÅ”i tur arÄ« sākas reāls darbs.
15
5
53
13,720
Diena Nr. 83 premjera krēslā (CETURTDIENA, 24. sept.) ā€” lēmumi SAEIMĀ, APKURES RĒĶINI, LPV ā›½ 8 CENTI. NAV 20, BET TAS IR PIRMAIS SOLIS Saeima pieņēma akcÄ«zes samazinājumu dÄ«zeļdegvielai un benzÄ«nam. No 1. oktobra lÄ«dz gada beigām cenai vajadzētu kristies par aptuveni 8 centiem litrā ā€” ja tirgotāji nodokļa samazinājumu pilnÄ«bā ieliks cenā. DÄ«zeļdegvielas akcÄ«ze samazināta no 396 lÄ«dz 330 eiro par 1000 litriem, benzÄ«nam noteikta 490 eiro likme. Sagaidu, ka Å”is samazinājums bÅ«s redzams uzpildes staciju cenrāžos, nevis paliks tikai likuma tekstā. Paldies FinMin @MarisKucinskis par ātro grozÄ«jumu sagatavoÅ”anu. šŸ  LIELĀKS ATBALSTS APKURES RĒĶINIEM. No 1. novembra lÄ«dz 30. aprÄ«lim palielinām mājokļa pabalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Vidējais pabalsts varētu pieaugt no 149 lÄ«dz 174 eiro mēnesÄ«, bet saņēmēju skaits ā€” lÄ«dz aptuveni 37 600 cilvēkiem. Tiem, kuri pabalstu jau saņem, jauns iesniegums nebÅ«s jāraksta ā€” sociālie dienesti pārrēķinu veiks automātiski. šŸŒ¾ LATVIJA NEBÅŖS VĀRTI KRIEVIJAS GRAUDIEM. Turpmāk graudu un citas lopbarÄ«bas kravas no treÅ”ajām valstÄ«m beidzot varēs pārbaudÄ«t jau uz robežas, ņemot arÄ« laboratoriskos paraugus. Pārbaudes veiks PVD, izmeklÄ“Å”anu ā€” ā€œBIORā€, jo ir izmainÄ«ta likumdoÅ”ana un šŸ’¬ SKAIDRÄŖBA PAR LPV Intervijā žurnālam ā€œIR.lvā€ pateicu tieÅ”i ā€” koalÄ«cija ar LPV nav mans ceļŔ. Esmu par atklātu sarunu ar sabiedrÄ«bu, arÄ« tad, ja reizēm pasaku vairāk, nekā no premjera sagaida. Å Ä« bija diena, kad Saeimā pieņēma vairākus lēmumus. Tagad svarÄ«gākais ā€” lai cilvēki to rezultātu sajÅ«t savos ikdienas izdevumos.
14
4
47
4,470
Diena Nr. 82 premjera krēslā (TREÅ DIENA, 23. sept.) ā€” SIF fonds, FICL investori, Sankciju pēcgarÅ”a Å odien daudz sarunu ā€” ar NRA, LA.LV, ā€œPostimeesā€ un FICIL ārvalstu investoriem. Pa vidu arÄ« darbs pie valsts pārvaldes un SIF reorganizācijas. šŸ‡ŖšŸ‡ŗ SANKCIJAS ā€” KO NO Å ÄŖ MĀCĀMIES? Vakar nepieļāvām visa ES sankciju režīma sabrukumu. Sankcijas pret vairāk nekā 2600 Krievijas kara atbalstÄ«tājiem pagarinātas uz 3 gadiem (36 mēneÅ”i). Usmanovam un Fridmanam Latvijā nekavējoties noteicām nacionālās sankcijas. FID Å”odien apstiprināja ā€” viņu lÄ«dzekļu un saimniecisko resursu iesaldÄ“Å”ana Latvijā turpinās bez pārtraukuma. Mediji Å”odien daudz rakstÄ«ja arÄ« par domstarpÄ«bām valdÄ«bā. Mans mērÄ·is nav meklēt konfliktu. Mans pienākums ir panākt, lai nākamreiz Latvija Ŕādā situācijā nenonāktu kā paliekot viena savā pozÄ«cijā pēdējā brÄ«dÄ«. Baltijas valstÄ«m bÅ«tiskos droŔības jautājumos jākoordinējas savlaicÄ«gi un jārunā vienā balsÄ«. šŸŒ FICL INVESTORIEM VAJAG PAREDZAMU LATVIJU Kopā ar finanÅ”u @MarisKucinskis un ekonomikas ministra sekretāru tikos ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā FICIL pārstāvjiem. Investoriem nevajag vēl vienu skaistu prezentāciju. Viņiem vajag paredzamus noteikumus, ātrus valsts lēmumus, pieejamus cilvēkresursus un pārliecÄ«bu, ka Latvijā sāktu projektu var arÄ« pabeigt. Galvenais, ko gribēja dzirdēt investori - redzējumu enerģētikā (skaidrÄ«bu par prognozējamu cenu); skaidri definētu migrācijas politiku - ko drÄ«kst un ko nedrÄ«kst; plānus un ieguldÄ«jumus droŔībā; risinājumus banku kapitālā remonta relaksÄ“Å”anā MÅ«su uzdevums ā€” mazāk birokrātijas, stabilāka nodokļu politika un valsts pārvalde, kas palÄ«dz investÄ«cijām ienākt, nevis gadiem tās dzenā pa kabinetiem. ā›½ļø 8 CENTI NAV 20 CENTI Saeimā virzās pirmie risinājumi degvielas cenas samazināŔanai par aptuveni astoņiem centiem litrā jau no 1.oktobra. FinMin @MarisKucinskis laicÄ«gi iesniedza likuma grozÄ«jumus par samazinātu akcÄ«zes nodevu lÄ«dz zemākajai atļautajai robežai; EkMin @ViktorsValainis bija jāatnes atliktas degvielas rezervju veidoÅ”anas piemaksu (-8 centi/litrā), kuru ministram bija jau jāatnes; Papildus ietaupÄ«jums ir iespējams no biopiemaisÄ«juma atcelÅ”anas degvielai, kas ir KEM ministra @JanisVitenbergs rokās, bet jāpiekrÄ«t, ka -4 centu ietaupÄ«jums var nepiepildÄ«ties, jo vairums degvielas tirgotāju jau ir noslēguÅ”i lÄ«gumus uz ziemas sezonu. Tas ir solis pareizajā virzienā, bet ar to nepietiek. Mans uzstādÄ«tais mērÄ·is bija lÄ«dz 20 centiem litrā, tāpēc darbs nav pabeigts. Cilvēkiem pie degvielas uzpildes stacijas kases neinteresē, kura ministrija sagatavoja kuru dokumentu. Viņus interesē gala cena. šŸ›ļø SIF REORGANIZĀCIJAS PLĀNS Ar kultÅ«ras ministru pārrunājām SabiedrÄ«bas integrācijas fonda reorganizāciju. Reorganizācija nedrÄ«kst bÅ«t vienkārÅ”i jaunu kastÄ«Å”u zÄ«mÄ“Å”ana shēmā. JābÅ«t skaidram, kur aiziet katrs eiro, kādu rezultātu tas dod un kuras funkcijas valstij patieŔām ir vajadzÄ«gas. Tas pats attiecas uz attālināto darbu valsts pārvaldē. Tas var strādāt tur, kur ir izmērāms rezultāts. Bet tas nevar bÅ«t automātiska privilēģija, ja produktivitāte krÄ«tas un cilvēks valsts pakalpojumu saņem lēnāk. Å odien vairāk mikrofonu nekā sanāksmju galdu. ArÄ« tā ir daļa no premjera darba ā€” ne tikai pieņemt lēmumus, bet par tiem atbildēt. Ir jāskaidro sabiedrÄ«bai lēmumus
13
8
50
5,477
Diena Nr. 81 premjera krēslā (OTRDIENA, 22. sept.) ā€” sankcijas, ā€œRailBalticaā€ un darbs ar valsts maciņu. RÄ«ts sākās ar biroja koordināciju, dokumentiem un gatavoÅ”anos MK sēdei. Tālāk ā€” ekonomikas rÄ«cÄ«bas apspriede, Baltijas premjeru saruna, valdÄ«bas sēde un preses konference. šŸ‡ŖšŸ‡ŗ SANKCIJAS ā€” šŸ‡±šŸ‡» TURĒJĀS LÄŖDZ PĒDĒJAM Latvija bija vienÄ«gā ES valsts no 27, kas lÄ«dz pēdējam iebilda pret AliÅ”era Usmanova un Mihaila Fridmana svÄ«troÅ”anu no sankciju saraksta. Beigās izvēle nebija starp labu un sliktu. Tā bija starp sliktu un vēl daudz baisāku ā€” divu personu statusa maiņu vai visu sankciju režīma sabrukumu. Latvija konstruktÄ«vi atturējās. Rezultātā sankcijas pret gandrÄ«z 3000 Krievijas kara atbalstÄ«tājiem tika pagarinātas uz 36 mēneÅ”iem, nevis kā lÄ«dz Å”im ā€” ik pēc pusgada, tas nozÄ«mē, ka neviens nevarēs 3 gadus Ä·erties tam klāt. LÄ«dz Å”im bija jāpārapstiprina ik katrus 6 mēneÅ”us. Vienlaikus nekavējoties Usmanovam un Fridmanam noteicām Latvijas nacionālās sankcijas. Latvijā viņu lÄ«dzekļi un saimnieciskie resursi paliek iesaldēti. Paldies @Arlietas, diplomātiskajam korpusam un ministrei @Braze_Baiba par darbu, kā arÄ« valsts Prezidentam @edgarsrinkevics koordinēt šŸ‡±šŸ‡» pozÄ«ciju no NY. šŸ‡«šŸ‡·šŸ›”ļø STIPRĀKA LATVIJAS DROÅ ÄŖBA IntensÄ«vās sarunās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu panācām vienoÅ”anos sākt sarunas par Latvijas pievienoÅ”anos Francijas kodolatturÄ“Å”anas iniciatÄ«vai. Francija arÄ« apņēmusies stiprināt savu militāro klātbÅ«tni Latvijā ā€” Ä«paÅ”i pretgaisa aizsardzÄ«bā. DroŔība šŸ‡±šŸ‡» ir konkrēta sabiedroto klātbÅ«tne, spējas un atturÄ“Å”ana. šŸš† ā€œRAILBALTICAā€ ā€” BALTIJAS PREMJERI VIENOJAS PAR 2034 Ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojāmies par kopÄ«gu Baltijas pozÄ«ciju un parakstÄ«ja 3x valstu deklarāciju projekta realizācijai 2030. gads nav reālistisks, jo RB bÅ«tu jāisteno bez ES finansējuma tāpēc, ka jaunā fonda nauda ir pieejama tikai 2029.g, bet mums no nacionālā budžeta ir jāfinansē droŔība. Tādēļ, visas 3 Baltijas valstis vienojas par realistisku pirmās kārtas mērÄ·is ā€” 2034. gads. Eiropas nākamajā finansÄ“Å”anas periodā Baltijas valstis kopÄ«gi prasÄ«s no ES prognozējamu finansējumu projekta Ä«stenoÅ”anai, savukārt no savas puses ir apņemÅ”anās pārskatÄ«t nevajadzÄ«gi augstās tehniskās prasÄ«bas, lai samazinātu izmaksas par vairākiem miljardiem un paātrinātu bÅ«vniecÄ«bas termiņus. SAMAZINAM VALSTS APARĀTA IZMAKSAS ParakstÄ«ju rÄ«kojumu par amatpersonu bāzes algu iesaldÄ“Å”anu arÄ« 2027. gadā. Tas attiecas arÄ« uz premjeru, ministriem un Saeimas deputātiem. FinanÅ”u ministrijai uzdots sagatavot priekÅ”likumus valsts izdevumu ierobežoÅ”anai ā€” pārskatÄ«t prēmijas, pakalpojumu tēriņus, ilgstoŔās vakances un citus izdevumus. Vairs netiks Ŕķiezta nauda DECEMBRÄŖ. PrasÄ«ts ir arÄ« iesaldēt visus DECEMBRA mēneÅ”a iepirkumus. Mums valstÄ« ir niÄ·is lieki iztērēt valsts budžetu decembra mēnesÄ« ar nevajadzÄ«giem tēriņiem - jāpārtrauc, lai nauda paliek 2027.gada, Ja prasām taupÄ«t valstij, jāsāk paÅ”iem ar sevi. šŸ›‚ SKAIDRĀKA MIGRĀCIJAS POLITIKA ValdÄ«ba apstiprināja 71 pasākuma plānu stingrākai treÅ”o valstu pilsoņu ieceļoÅ”anas, nodarbinātÄ«bas un studiju kontrolei. Daļai priekÅ”likumu vēl nepiecieÅ”ami likumu grozÄ«jumi, bet virziens ir skaidrs ā€” Latvijai vajadzÄ«ga migrācijas politika, kas reāli strādā. Nebija Ä«sa diena. Bet premjera krēsls jau nav domāts ērtÄ«bai.
5
9
76
8,385
Diena Nr. 80 premjera krēslā (PIRMDIENA, 21. sept.) ā€” restorāni, degvielas cenas un Latvijas NĒ sankciju vājināŔanai šŸ‡±šŸ‡» Pirmdiena sākās ar restorānu nozari, bet beidzās vēlu vakarā ar cīņu Briselē par sankcijām. Pa vidu ā€” ministri, frakcija, koalÄ«cija un premjera kandidātu debates. GarlaicÄ«gi nebija. šŸ˜ šŸŽ‚ Vispirms ā€” daudz laimes dzimÅ”anas dienā Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam(@edgarsrinkevics)! IzturÄ«bu un enerÄ£iju Latvijas darbam! šŸ½ļø RESTORĀNI UN KAFEJNÄŖCAS ViesmÄ«lÄ«ba nav luksuss. Tā ir eksporta nozare, darbavietas un Latvijas vizÄ«tkarte. Par samazinātu PVN runājam jau deviņus gadus. Pietiek runāt pa apli. Vajag konkrētu modeli ar aprēķiniem un lēmuma termiņu - vienreiz ir jāpamēģina un jāīsteno vienoÅ”anās ar nozari. No nozares pretÄ« ā€” caurskatāms apgrozÄ«jums, oficiālas algas un godÄ«gi samaksāti nodokļi. ā›½ļø DEGVIELAS CENAS KoalÄ«cijā salikām uz galda trÄ«s tÅ«lÄ«tējus risinājumus, kas benzÄ«na un dÄ«zeļdegvielas cenu varētu samazināt lÄ«dz 20 centiem litrā (tas ir maksimāli iespējamais pie atļautajiem ierobežojumiem no ES): āž– akcÄ«zes nodoklis lÄ«dz ES atļautajam minimumam (no FinMin); āž– rezervju uzturÄ“Å”anas izmaksu iekļauÅ”anas cenā atlikÅ”ana (no EkMin); āž– izmaiņas biodegvielas piejaukuma prasÄ«bās (no KEM). MērÄ·is ā€” samazinājums jau no 1. oktobra. DÄ«zelis ir Latvijas ekonomikas asinsrite. GaidÄ«t nevaram. 67% no Latvijas autoparka brauc ar dÄ«zeli. šŸ“ˆ LTRK DEBATES Uzņēmēji no nākamās valdÄ«bas grib vairāk investÄ«ciju, lielāku eksportu un mazāk birokrātijas. PiekrÄ«tu. Latvija nekļūs turÄ«gāka, tikai pārdalot esoÅ”o naudu. Mums jāpelna vairāk. Stipra ekonomika nozÄ«mē stipru valsti un stipru aizsardzÄ«bu. šŸ‡ŖšŸ‡ŗ SANKCIJAS Vakarā Latvija neatbalstÄ«ja ÄŖrijas prezidentÅ«ras sagatavoto kompromisu. Sankciju pagarināŔana uz 36 mēneÅ”iem ir pareizs solis. Taču cena par to nedrÄ«kst bÅ«t AliÅ”era Usmanova un Mihaila Fridmana vienkārÅ”a svÄ«troÅ”ana no sankciju saraksta. Latvija pateica NĒ. Sasaucu valdÄ«bas ārkārtas sēdi, un turpinām darbu ar Briseli un ParÄ«zi, lai panāktu Latvijas droŔības interesēm atbilstoÅ”u risinājumu. Premjeram katra diena tieŔām ir kā pirmdiena. šŸŽ™ļø
10
3
45
4,120
Load more