Kas to būtu domājis, ka mākslīgajam intelektam (MI) ir krietni vairāk vieduma un veselā saprāta nekā
@RigasPP dabīgajam intelektam (DI) :)
Izlasiet MI ieteikumu, kā šādā situācijā rīkotos vieda policija. Es redzu tikai pozitīvo. Bet nē, vajag obligāti iedot 40 eiro sodu, demotivēt cilvēkus un radīt negācijas. Pie tam valsts administratīvajā tiesā iztērēja 10x vairāk.
No labas pārvaldības, samērīguma un satiksmes drošības viedokļa labā prakse viennozīmīgi būtu NESODĪT, bet izteikt aizrādījumu vai ieteikumu.
Lūk, kāpēc sodīšana šādā situācijā ir destruktīva, un kādai vajadzētu būt viedai policijas rīcībai:
1. Sods rada bīstamu «atvēsinošo efektu» (chilling effect)
Ja valsts vai pašvaldība demonstratīvi soda vadītāju, kurš labticīgi centās palaist ugunsdzēsējus, sabiedrībai tiek nosūtīts ļoti bīstams signāls: «Nekad nekusties un nedari neko, pat ja aiz muguras kauc sirēnas, citādi dabūsi 40 eiro sodu.»
Nākamreiz, kad būs reāls sastrēgums un ugunsdzēsēji būs iesprostoti aiz šāda vadītāja, viņš var izvēlēties palikt uz vietas un neradīt koridoru, baidoties no kameras. Satiksmes drošībā cilvēku dzīvību glābšana un operatīvā transporta prioritāte vienmēr ir augstāka par sabiedriskā transporta joslas sterilitāti.
2. Maznozīmīguma princips likumā pastāv tieši šādiem gadījumiem
Administratīvās atbildības likuma 11. pants nosaka, ka amatpersona var neuzsākt procesu vai atbrīvot no soda, ja pārkāpums ir maznozīmīgs:
* Neviens netika traucēts (sabiedriskā transporta josla bija tukša);
* Neradās avārijas situācija;
* Manevrs ilga dažas sekundes ar skaidru cēlsakaru (operatīvais transports);
* Trūkst ļaunprātīga nodoma.
Labā prakse nozīmē piemērot likuma garu, nevis tikai burtu. Mehāniska sodīšana bez seku izvērtēšanas ir vājš administratīvais darbs.
3. Kādam vajadzētu būt iestādes ieteikumam vadītājam?
Tā vietā, lai iekasētu naudu, iestādes komunikācijai vajadzētu būt izglītojošai:
Pateikties par vēlmi palīdzēt: Novērtēt vadītāja vērīgumu un vēlmi atbalstīt dienestus.
Izskaidrot bīstamību: Paskaidrot, ka operatīvajam transportam visvairāk nepieciešama prognozējamība. Ja operatīvais jau izvēlējies brīvu 3. joslu, pēkšņa pārmaiņa vidējā joslā var mulsināt gan ugunsdzēsēju šoferi, gan radīt aklās zonas riskus sabiedriskā transporta joslā (kur var braukt velosipēds vai taksometrs).
Mācība: Ieteikt turpmāk dot ceļu savas joslas robežās (nobīdoties pa labi līdz līnijai) un šķērsot aizliegtās joslas tikai tad, ja tiešām nav citas fiziskas izejas.
Diemžēl pašreizējā Rīgas sistēmā automatizētie kameru sodi bieži darbojas kā bezpersonisks fiskāls mehānisms, kur labās prakses un izglītošanas vietā dominē algoritmisks sods.